🤒 Kas ir drudzis, un ko ar to iesākt?
Updated: Oct 11, 2022
Paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana, drebuļi, te karsti, te auksti. Nepatīkama un it kā zināma lieta – bet ko drudzis mums cenšas pateikt? Ķermeņas temperatūras paaugstināšanās ir dabisks organisma aizsardzības process, kas mūs pasargā no nevēlamiem iebrucējiem. Imūnsistēma devusies ar tiem cīņā, un mūsu labsajūta paliek otrajā plānā. Kādu laiciņu to varam pieciest, ļaujot imūnsistēmai padarīt savu darbu, taču jāņem vērā, ka drudzis var liecināt arī par nopietnām medicīniskām problēmām. Uzzinot, kas ir drudzis, kādi ir tā uzdevumi, un par kādiem sarežģījumiem drudzis var liecināt, būs vieglāk saprast, kad iespējams tikt galā paša spēkiem, bet kad būtu vērts meklēt mediķu palīdzību. Labā ziņa? Pat tad, ja drudzis pārsteidzis pēc medicīnas iestāžu darbalaika, Medon speciālistu online konsultācijas ir pieejamas! Un ātri.
Kas ir drudzis?
Vienkāršojot – drudzis ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs normas, organisma reakcija uz saslimšanu vai infekciju. Normāla ķermeņa temperatūra ir izcili piemērota vide vīrusiem un baktērijām, savukārt drudzis to izdzīvošanu padara sarežģītu. Jāsaka gan, ka ķermeņa temperatūras norma katram var atšķirties, arī par to, cik grādu ir jāsasniedz temperatūrai, lai to uzskatītu par drudzi, viedokļi atšķiras. Ierasti pieaugušajiem par normālu uzskatāma ķermeņa temperatūra līdz 37 ℃. Kad temperatūra pārsniedz 38 ℃, Pasaules Veselības organizācijas “Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija” to definē kā drudzi.
Biežākie drudža iemesli
Minēsim dažus biežākos drudža izraisītājus, taču to var veicināt arī citi neminēti faktori. Ja neesi pārliecināts par ieilguša vai atkārtota drudža iemesliem, noteikti ieplāno tikšanos ar ārstu, lai tos atklātu un novērstu. Atceries – drudzis pats par sevi nav saslimšana, bet gan viens no simptomiem. Lai labāk noteiktu drudža iemeslu, pievērs uzmanību arī citām izpausmēm, ja tādas ir.
Infekcijas – akūtas infekcijas izraisīts drudzis parasti ilgst līdz četrām dienām;
Medikamenti – daži no tiem var ietekmēt organisma temperatūras regulāciju, stimulēt imūnsistēmas reakciju vai citos veidos veicināt drudzi. Konsultējoties ar ārstu, ir vērts ziņot par visiem medikamentiem, ko lieto – iespējams, kāds no tiem ir veicinājis drudzi;
Iekaisums – arī saslimšanas, kas rada iekaisumu, piemēram, reimatiskais artrīts vai vilkēde;
Audzējs – rosināt organismu paaugstināt temperatūru var arī nieru audzējs, leikēmija un limfoma.
Kad sazināties ar speciālistu?
Par to, ko iesākt, ja drudzis piemeklējis bērnu, stāstām ierakstā Bērns un drudzis, jo mazuļu gadījumā izpausmes un kritēriji palīdzības meklēšanai atšķiras.
Drudža laikā galvenokārt jārūpējas par pietiekamu šķidruma uzņemšanu un atpūtu, paaugstināta ķermeņa temperatūra jāārstē tikai tad, ja tā rada diskomfortu. Ja pieaugušajam drudzis ilgst jau dienu vai divas, ir vērts konsultēties ar mediķi, lai atrastu nepatīkamā simptoma iemeslus un izstrādātu plānu labsajūtas un veselības atgūšanai, novērstu komplikāciju risku.
Dažkārt drudzis vai liecināt par nopietniem sarežģījumiem. Ja piedzīvo kādu no šīm pazīmēm, meklē palīdzību nekavējoties:
Elpošanas grūtības;
Apjukums vai citas izmaiņas uztverē, prāta funkcijās;
Stīvs kakls un galvassāpes;
Zems asinsspiediens;
Sarkanvioleti pleķi zem ādas;
Paātrināta elpošana un/vai pulss.
Tāpat ir vērts nekavēties ar speciālista apmeklējumu, ja lieto imūnsupresantus vai nesen esi atgriezies no reģioniem, kuros izplatīta malārija vai citas īpaši lipīgas slimības. Neatliec vizīti, konsultējies ar medicīniskās aprūpes speciālistu, kas izvērtēs simptomus un situāciju, nosakot papildu izmeklējumus vai nomierinot satraukto prātu. Neciet un necieties – e-konsultācijas ir ātrs un ērts veids kā gūt speciālista viedokli!