Rudenī migla ir ierasta parādība. Bet ko iesākt, ja migla parādījusies arī galvā? Par ko tā var liecināt un kā to izgaiņāt?
Kas ir “migla galvā”?
Tā nav diagnoze, bet gan apzīmējums, ko izmantojam, lai raksturotu sajūtu, kad uztvere, prāta darbība šķiet lēnāka, trūkst skaidrības. Šīs sajūtas var gan pastāvēt pašas par sevi, gan būt simptoms citiem veselības traucējumiem, un tās raksturo grūtības:
Koncentrēties uz noteiktu domu vai uzdevumu
Atminēties
Sadalīt uzmanību
Izsekot sarunām
Būt modram, pievērst uzmanību apkārt notiekošajam
Galvassāpes
Mentāls nogurums, izsīkums.
No kā rodas “migla galvā”
Šīs nepatīkamās sajūtas var izraisīt vairāki faktori un veselības traucējumi. Nereti tās rada vairāki no uzskaitītajiem aspektiem kopā, jo tie mēdz pārklāties arī savā starpā. “Migla galvā” tiek saistīta ar:
Miega trūkumu
Palielinātu stresa līmeni
Depresiju
Demenci
Hormonālām svārstībām, perimenopauzi, vairogdziedzera darbības traucējumiem
Hroniskiem veselības traucējumiem, piemēram, multiplo sklerozi
Uzturvielu, piemēram, B12 vitamīna trūkumu
Noteiktu medikamentu lietošanu
Vīrusu infekcijām, piemēram, Covid-19. Pēc Covid-19 pārslimošanas “miglaina” prāta darbība ir visai bieža sūdzība. Tiek uzskatīts, ka šī saslimšana rada iekaisumu smadzenēs, kas ietekmē neironu komunikāciju, radot “miglu galvā”. Šos simptomu var veicināt arī stress un trauksme, ko rada Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi.
Kā atbrīvoties no “miglas galvā”?
1. Ievēro optimālu miega režīmu:
miegā smadzenes atbrīvojas no vielmaiņas blakusproduktiem, toksīniem, kas var veicināt “miglainību”. Centies sekot noteiktam miega režīmam un parūpējies, lai ik nakti miegā pavadītu 7–9 stundas. Guli labi izvēdinātā istabā un pirms miega nelieto elektroniskās ierīces ar spožiem ekrāniem.
2. Izmēģini arvien jaunas lietas:
nodarbini prātu un trenē to, apgūstot ko jaunu! Noderēs pat nelielas izmaiņas veidā, kā veic ikdienišķas darbības – pamaini roku, kurā turi zobu birsti, dodies uz mājām pa citu ceļu, lasi neierasta žanra grāmatas. Viss, kas palīdzēs izdalīties noradrenalīnam un stimulēs smadzenes, nāks par labu.
3. Izvairies no uzmanības dalīšanas:
patiesībā uzmanība netiek sadalīta – mēs to ātri pārslēdzam no viena stimula vai uzdevuma uz citu. Tā zūd produktivitāte un enerģija, mūsu prāts nogurst, it sevišķi, ja katrs no uzdevumiem prasa apzinātību, nenotiek automātiski. Lai taupītu kognitīvos resursus, vienā brīdi koncentrējies tikai vienam uzdevumam, lai cik neliels tas šķistu.
4. Piestrādā pie atmiņas uzlabošanas:
ja gadās, ka atminēšanās sagādā grūtības, pamēģini kādu no paņēmieniem, kas palīdzēs vajadzīgo vieglāk atsaukt atmiņā! Atskaņas, saīsinājumus, asociācijas vai atkārtojumus – piemēram, kad iepazīsties ar kādu, atkārto viņa vārdu, lai labāk to atcerētos.
5. Esi sociāli aktīvs:
satiecies ar draugiem, komunicē, piedalies sabiedriskos pasākumos. Sociālā mijiedarbība un atbalsts ir viens no vērtīgākajiem resursiem, kas palīdz uzlabot gan fizisko, gan psihisko veselību.
6. Piedomā pie veselīga dzīvesveida:
bez tā nu nekādi. Nav pārsteigums, ka arī kognitīvajām spējām un veselībai nāks par labu gan fiziskas aktivitātes, gan atbilstošs uzturs, savukārt alkohols un narkotikas maina uztveri un negatīvi ietekmē smadzeņu darbību.
7. Vērsies pie ārsta:
ja migla neizgaist no prāta vai radušās aizdomas, ka to izraisa veselības traucējumi, uzturvielu trūkums vai medikamenti, nekavējies sazināties ar ārstu! Vērsies pie ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, kas palīdzēs noteikt simptomu rašanās cēloni un novērst vai mazināt tos. Ja vēlies saņemt ārsta viedokli ātri un ērti, izmanto iespēju pieteikt attālināto konsultāciju pie kāda no zinošajiem ģimenes ārstiem Medon platformā – Gitas Gaņģes, Dārtas Geižānes, Santas Liepas-Avotkalnas vai Iļjas Menisa.