š¶āš«ļø Migla galvÄ
Updated: Nov 1, 2022
RudenÄ« migla ir ierasta parÄdÄ«ba. Bet ko iesÄkt, ja migla parÄdÄ«jusies arÄ« galvÄ? Par ko tÄ var liecinÄt un kÄ to izgaiÅÄt?
Ā
Kas ir āmigla galvÄā?
TÄ nav diagnoze, bet gan apzÄ«mÄjums, ko izmantojam, lai raksturotu sajÅ«tu, kad uztvere, prÄta darbÄ«ba Ŕķiet lÄnÄka, trÅ«kst skaidrÄ«bas. Å Ä«s sajÅ«tas var gan pastÄvÄt paÅ”as par sevi, gan bÅ«t simptoms citiem veselÄ«bas traucÄjumiem, un tÄs raksturo grÅ«tÄ«bas:
KoncentrÄties uz noteiktu domu vai uzdevumu
AtminÄties
Sadalīt uzmanību
Izsekot sarunÄm
BÅ«t modram, pievÄrst uzmanÄ«bu apkÄrt notiekoÅ”ajam
GalvassÄpes
MentÄls nogurums, izsÄ«kums.
Ā
No kÄ rodas āmigla galvÄā
Å Ä«s nepatÄ«kamÄs sajÅ«tas var izraisÄ«t vairÄki faktori un veselÄ«bas traucÄjumi. Nereti tÄs rada vairÄki no uzskaitÄ«tajiem aspektiem kopÄ, jo tie mÄdz pÄrklÄties arÄ« savÄ starpÄ. āMigla galvÄā tiek saistÄ«ta ar:
Miega trūkumu
PalielinÄtu stresa lÄ«meni
Depresiju
Demenci
HormonÄlÄm svÄrstÄ«bÄm, perimenopauzi, vairogdziedzera darbÄ«bas traucÄjumiem
Hroniskiem veselÄ«bas traucÄjumiem, piemÄram, multiplo sklerozi
Uzturvielu, piemÄram, B12 vitamÄ«na trÅ«kumu
Noteiktu medikamentu lietoŔanu
VÄ«rusu infekcijÄm, piemÄram, Covid-19. PÄc Covid-19 pÄrslimoÅ”anas āmiglainaā prÄta darbÄ«ba ir visai bieža sÅ«dzÄ«ba. Tiek uzskatÄ«ts, ka Ŕī saslimÅ”ana rada iekaisumu smadzenÄs, kas ietekmÄ neironu komunikÄciju, radot āmiglu galvÄā. Å os simptomu var veicinÄt arÄ« stress un trauksme, ko rada Covid-19 pandÄmijas radÄ«tie apstÄkļi.
Ā
KÄ atbrÄ«voties no āmiglas galvÄā?
1. IevÄro optimÄlu miega režīmu:
miegÄ smadzenes atbrÄ«vojas no vielmaiÅas blakusproduktiem, toksÄ«niem, kas var veicinÄt āmiglainÄ«buā. Centies sekot noteiktam miega režīmam un parÅ«pÄjies, lai ik nakti miegÄ pavadÄ«tu 7ā9 stundas. Guli labi izvÄdinÄtÄ istabÄ un pirms miega nelieto elektroniskÄs ierÄ«ces ar spožiem ekrÄniem.
2. IzmÄÄ£ini arvien jaunas lietas:
nodarbini prÄtu un trenÄ to, apgÅ«stot ko jaunu! NoderÄs pat nelielas izmaiÅas veidÄ, kÄ veic ikdieniŔķas darbÄ«bas ā pamaini roku, kurÄ turi zobu birsti, dodies uz mÄjÄm pa citu ceļu, lasi neierasta žanra grÄmatas. Viss, kas palÄ«dzÄs izdalÄ«ties noradrenalÄ«nam un stimulÄs smadzenes, nÄks par labu.
3. Izvairies no uzmanības dalīŔanas:
patiesÄ«bÄ uzmanÄ«ba netiek sadalÄ«ta ā mÄs to Ätri pÄrslÄdzam no viena stimula vai uzdevuma uz citu. TÄ zÅ«d produktivitÄte un enerÄ£ija, mÅ«su prÄts nogurst, it seviŔķi, ja katrs no uzdevumiem prasa apzinÄtÄ«bu, nenotiek automÄtiski. Lai taupÄ«tu kognitÄ«vos resursus, vienÄ brÄ«di koncentrÄjies tikai vienam uzdevumam, lai cik neliels tas Ŕķistu.
4. PiestrÄdÄ pie atmiÅas uzlaboÅ”anas:
ja gadÄs, ka atminÄÅ”anÄs sagÄdÄ grÅ«tÄ«bas, pamÄÄ£ini kÄdu no paÅÄmieniem, kas palÄ«dzÄs vajadzÄ«go vieglÄk atsaukt atmiÅÄ! AtskaÅas, saÄ«sinÄjumus, asociÄcijas vai atkÄrtojumus ā piemÄram, kad iepazÄ«sties ar kÄdu, atkÄrto viÅa vÄrdu, lai labÄk to atcerÄtos.
5. Esi sociÄli aktÄ«vs:
satiecies ar draugiem, komunicÄ, piedalies sabiedriskos pasÄkumos. SociÄlÄ mijiedarbÄ«ba un atbalsts ir viens no vÄrtÄ«gÄkajiem resursiem, kas palÄ«dz uzlabot gan fizisko, gan psihisko veselÄ«bu.
6. PiedomÄ pie veselÄ«ga dzÄ«vesveida:
bez tÄ nu nekÄdi. Nav pÄrsteigums, ka arÄ« kognitÄ«vajÄm spÄjÄm un veselÄ«bai nÄks par labu gan fiziskas aktivitÄtes, gan atbilstoÅ”s uzturs, savukÄrt alkohols un narkotikas maina uztveri un negatÄ«vi ietekmÄ smadzeÅu darbÄ«bu.
7. VÄrsies pie Ärsta:
ja migla neizgaist no prÄta vai raduÅ”Äs aizdomas, ka to izraisa veselÄ«bas traucÄjumi, uzturvielu trÅ«kums vai medikamenti, nekavÄjies sazinÄties ar Ärstu! VÄrsies pie Ä£imenes (vispÄrÄjÄs prakses) Ärsta, kas palÄ«dzÄs noteikt simptomu raÅ”anÄs cÄloni un novÄrst vai mazinÄt tos. Ja vÄlies saÅemt Ärsta viedokli Ätri un Ärti, izmanto iespÄju pieteikt attÄlinÄto konsultÄciju pie kÄda no zinoÅ”ajiem Ä£imenes Ärstiem Medon platformÄ ā Gitas GaÅÄ£es, DÄrtas GeižÄnes, Santas Liepas-Avotkalnas vai Iļjas Menisa.