Slavenais “pīpētāju klepiņš” nav ne mīts, ne sagadīšanās. Ja tāds nomoka tevi vai tuvinieku, ir vērts izlasīt, kas smēķētāju klepu izraisa, ko iesākt, lai mokoši kaitinošo simptomu mazinātu, un kad būtu jāsteidz pie ārsta.
Atpazīsti smēķētāju klepu
Lai gan pats klepus maz atšķiras no tā, ko izraisa vīrusi vai elpceļu infekcijas, smēķētāju klepu tomēr var atpazīt pēc vairākām pazīmēm. Par to var liecināt:
Nepārejošs klepus, kas ilgst vairāk nekā 2-3 nedēļas;
Klepošana, kas visizteiktākā ir pēc pamošanās, bet dienas gaitā samazinās;
Sauss klepus, ja smēķēšana nupat uzsākta vai klepus parādījies nesen;
Atkrēpojošs, mitrs klepus un daudz gļotu vēlāk;
Svilpjoša vai čerkstoša elpa.
Taču ar šiem siptomiem un faktu, ka esi smēķētājs, nav gana, lai smēķētāju klepu atšķirtu, piemēram, no plaušu vēža izraisīta klepus. Pētījumi liecina, ka smēķētāji krietni retāk un vēlāk vēršas pie ārsta ar sūdzībām par simptomiem, kas izrādās plaušu vēža pavadoņi. Tādēļ nepārejoša klepus gadījumā nenoraksti to uz smēķēšanas rēķina, bet dodies pie ārsta!
Kas izraisa smēķētāju klepu?
Elpceļi ir izklāti ar epitēliju, kas veic to aizsardzību, izvada kairinošās vielas, izdala gļotas un, ja nepieciešams, uzsāk imūnreakcijas. Noteiktas šūnas notver ieelpotos toksīnus, lai nepieļautu, ka tie nonāk plaušās. Tabakas izstrādājumos esošie savienojumi, piemēram, formaldehīds, šīs šūnas padara nespējīgas kaitīgās ķīmiskās vielas noķert – tās nonāk un uzkavējas plaušās, nodarot bojājumus to audiem. Izmaiņas plaušu audos notiek jau brīdī, kad dūmi tiek ieelpoti, taču sākumā organisms ir spējīgs tikt ar bojājumiem galā. Diemžēl ar katru nākamo cigareti bojājums kļūst arvien nopietnāks, veicinot šūnu pārtapšanu par vēža šūnām. Smēķētāju klepus ir organisma mēģinājumi no uzkrātajiem toksīniem atbrīvoties brīdī, kad tabakas izstrādājumi to netraucē darīt, tādēļ darbs notiek naktī, bet klepus sasniedz augstāko punktu no rīta.
Smēķētāju klepus mazināšana un atvieglošana
Ideālais risinājums būtu smēķēšanas atmešana. Līdzko tas izdosies, plaušas sāks atjaunošanās procesu, pāris mēnešu laikā pāries klepus un būtiski uzlabosies plaušu funkcijas. Gadu pēc smēķēšanas atmešanas uz pusi būs samazinājies infarkta un insulta risks. Ja bojājumi jau ir notikuši, plaušu vēža risks var saglabāties augstāks nekā nesmēķētājiem visa mūža garumā, taču tas jebkurā gadījumā būs krietni zemāks nekā turpinot smēķēt. Kamēr no smēķēšanas un tās izraisītā klepus nav izdevies atbrīvoties, to var mazināt:
Regulārs un pietiekams ūdens patēriņš, vismaz 8 glāzes ūdens dienā;
Fiziskas aktivitātes, kas liks elpot dziļāk un ātrāk, palīdzot elpceļiem attīrīties;
Kakla skalošana ar siltu sālsūdeni;
Medus – ir pētījumi, kas liecina, ka tējkarotīte medus atvieglo klepu efektīvāk nekā liela daļa bezrecepšu pretklepus līdzekļu;
Piparmētru inhalācijas, ieliekot dažas to lapiņas bļodā, uzlejot tām karstu ūdeni un zem dvieļa elpojot šos tvaikus;
Augstāks spilvens, kas miega laikā piepacels galvu un neļaus gļotām satecēt rīklē.
Jāņem gan vērā, ka klepus funkcija ir attīrīt elpceļus no kaitīgajām vielām, kas tajā nonākušas smēķējot un citos veidos, tādēļ to nevajadzētu apspiest, bet gan atvieglot vai izvairīties no klepus cēloņa.
Kad vērsies pie ārsta?
Nepārejošs klepus ir viens no plaušu vēža simptomiem, ko ir izšķiroši diagnosticēt (vai izslēgt) pēc iespējas ātrāk. Ja klepus saglabājas vairākas nedēļas – pieraksties pie ārsta! Īpaši tad, ja pievienojas tādi siptomi kā aizsmakusi balss, sēkšana, svara zudums vai sāpes krūtīs. Arī tad, ja sūdzību nav, bet regulāri smēķē šobrīd vai esi bijis smēķētājs iepriekšējo 15 gadu laikā, ir vērts veikt pārbaudes. Izcili ārsti, pie kā vērsties ērtā online konsultācijā ir torakālie ķirurgi – Artjoms Špaks, kas specializējies plaušu un citu krūšu kurvja dobuma orgānu onkoloģijā, patoloģijās un to agrīnā diagnostikā, un Rihards Mikilps-Mikgelbs, kurš praktizē RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centrā.